nobrīnīt
nobrīnīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
PiemēriNobrīnīt bērnu, mājlopus.
- Nobrīnīt bērnu, mājlopus.
- Arī labs cilvēks negribot var ko nobrīnīt.