nobriest
nobriest -briestu, -briesti, -briest, pag. -briedu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
PiemēriNobrieduši graudi.
1.1.Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
PiemēriNobriedušās druvas gaida pļāvējus.
1.2.Sasniegt vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
PiemēriĻaut vīnam nobriest.
2.Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
PiemēriVīrietis ģimenes dzīvei vēl nebija nobriedis.
2.1.formā: trešā persona Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
PiemēriNobriest ideja, plāns.
3.formā: trešā persona Sasniegt gatavību, noteiktu attīstības stadiju.
PiemēriNobriedusi olšūna.
4.formā: trešā persona Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi).
PiemēriĒst nobriedušu maizi.