nobrucināt1
nobrucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobrūk, tiek iznīcināts.
PiemēriNobrucināt vecās pils aizsargmūrus.
- Nobrucināt vecās pils aizsargmūrus.
- Nobrucināt kāpu.
1.1.sarunvaloda Panākt, ka (kas) nedarbojas, nefunkcionē.
PiemēriNobrucināt datoru.
- Nobrucināt datoru.
- Nobrucināt datubāzi.
2.Panākt, ka (kas) noslīd uz leju, sakrokojas.
PiemēriMazliet nobrucināt zeķes.
- Mazliet nobrucināt zeķes.