nobubināt
nobubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds
1.intransitīvs; formā: trešā persona Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
PiemēriStallī nobubina zirgs.
2.transitīvs Klusi, neskaidri pateikt (ko).
PiemēriNeskaidri nobubināt zem deguna.