Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nobrikšķēt
nobrikšķēt 3. pers. -brikšķ, pag. -brikšķēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
PiemēriSausais zars nobrikšķēja un nolūza.