nobremzēt
nobremzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
PiemēriNobremzēt autobusu.
- Nobremzēt autobusu.
- Strauji nobremzēt lokomotīvi.
- Nepaspēt laikus nobremzēt motociklu.
1.1.intransitīvs Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
PiemēriTaksometrs nobremzēja tieši pie pieturas.
- Taksometrs nobremzēja tieši pie pieturas.
2.Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
PiemēriNobremzēt vietējo ražošanu.
- Nobremzēt vietējo ražošanu.
- Nobremzēt strauji inflāciju.
- Nobremzēt uzņēmuma konkurētspēju.
- Nobremzēt projekta pieņemšanu.
- Nobremzēt izglītības reformu.