nobrāzt
nobrāzt -brāžu, -brāz, -brāž, pag. -brāzu darbības vārds; transitīvs
nobrāzums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
PiemēriNobrāzt elkoni.
- Nobrāzt elkoni.
- Nobrāzt ādu.
- Krītot nobrāzt ceļgalu līdz asinīm.
2.Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
PiemēriNobrāzt automašīnas durvis.
- Nobrāzt automašīnas durvis.
- Kurpes ar nobrāztiem purngaliem.