nobraukt
nobraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds; intransitīvs
1.Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
PiemēriNobraukt lejā pie upes.
- Nobraukt lejā pie upes.
- Nobraukt ar slēpēm no kalna.
- Nobraukt ar liftu uz pirmo stāvu.
- Nobraukt ar laivām lejup pa Gauju.
1.1.Braucot novirzīties (nost).
PiemēriNobraukt nost no ceļa.
- Nobraukt nost no ceļa.
- Nobraukt malā.
- Automašīnas nobrauc no prāmja.
- Vilciens, tramvajs nobraucis no sliedēm.
1.2.Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNobraukt gar mājām.
- Nobraukt gar mājām.
- Nobraukt garām pieturai.
2.transitīvs Braucot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNobraukt piecus kilometrus.
- Nobraukt piecus kilometrus.
- Nobraukt visu distanci.
- Nobraukt nelielu attālumu.
- Autobuss nobraucis jau pusi ceļa.
2.1.Braukt (kādu laikposmu).
PiemēriNobraukt visu dienu, vadājot pasažierus.
- Nobraukt visu dienu, vadājot pasažierus.
2.2.Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
PiemēriNobraukt vairākus gadus uz kuģa.
- Nobraukt vairākus gadus uz kuģa.
3.transitīvs Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
PiemēriNobraukts sniegs.
- Nobraukts sniegs.
- Ceļš nobraukts pavisam gluds.
4.transitīvs Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
PiemēriNobraukt vieglo automašīnu pāris gados.
- Nobraukt vieglo automašīnu pāris gados.
- Nobraukts divritenis.
- Mainīt nobrauktās riepas.
5.transitīvs Uzbraucot virsū, pārbraucot pāri, nonāvēt (kādu), sadragāt (ķermeņa daļu).
PiemēriNobraukt gājēju uz ceļa.
- Nobraukt gājēju uz ceļa.
- Vilciens nobraucis abas kājas.
6.novecojis Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
PiemēriNobraukt uz tirgu.
- Nobraukt uz tirgu.
7.sarunvaloda Noslīdēt, nošļūkt.
PiemēriNobraukt uz dibena lejā pa kāpnēm.
- Nobraukt uz dibena lejā pa kāpnēm.
8.sarunvaloda Novilkt (pār ko, gar ko u. tml.).
PiemēriNobraukt ar roku pār matiem.
- Nobraukt ar roku pār matiem.
- transitīvs Nobraukt roku gar degunu.