Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nobrāķēt sarunvaloda
nobrāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
PiemēriNobrāķēt jaunās kurpes.