nobloķēt
nobloķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pilnībā pārtraukt (kā) funkcionēšanu, darbību; panākt, ka nevar izmantot (ko).
PiemēriNobloķēt automašīnas riteņus.
- Nobloķēt automašīnas riteņus.
- Nobloķēt satiksmi.
- Nobloķēt krustojumu.
- Policija nobloķējusi ceļu.
- Piketētāji nobloķējuši ieeju ēkā.
1.1.Nepieļaut (kā) izmantošanu, lietošanu.
PiemēriNobloķēt bankas karti.
- Nobloķēt bankas karti.
- Nobloķēt kontu bankā.
- Nobloķēt mobilā telefona numuru.
- Nobloķēt interneta mājas lapu.
1.2.Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
PiemēriNobloķēt citas ES dalībvalsts priekšlikumu.
- Nobloķēt citas ES dalībvalsts priekšlikumu.
2.Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
PiemēriNobloķēt pretinieka metienu grozā.
- Nobloķēt pretinieka metienu grozā.
- Aizsargs nobloķē sitienu.