Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nobloķēt
nobloķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pilnībā pārtraukt (kā) funkcionēšanu, darbību; panākt, ka nevar izmantot (ko).
PiemēriNobloķēt automašīnas riteņus.
  • Nobloķēt automašīnas riteņus.
  • Nobloķēt satiksmi.
  • Nobloķēt krustojumu.
  • Policija nobloķējusi ceļu.
  • Piketētāji nobloķējuši ieeju ēkā.
1.1.Nepieļaut (kā) izmantošanu, lietošanu.
PiemēriNobloķēt bankas karti.
  • Nobloķēt bankas karti.
  • Nobloķēt kontu bankā.
  • Nobloķēt mobilā telefona numuru.
  • Nobloķēt interneta mājas lapu.
1.2.Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
PiemēriNobloķēt citas ES dalībvalsts priekšlikumu.
  • Nobloķēt citas ES dalībvalsts priekšlikumu.
2.Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
PiemēriNobloķēt pretinieka metienu grozā.
  • Nobloķēt pretinieka metienu grozā.
  • Aizsargs nobloķē sitienu.