nobrakšķēt
nobrakšķēt 3. pers. -brakšķ, pag. -brakšķēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi brakšķēt un pārstāt brakšķēt.
PiemēriNobrakšķ zars.
- Nobrakšķ zars.
- Zem kājām nobrakšķēja ledus.
- Saspiest roku tā, ka kauliņi nobrakšķ.