nobraukāt
nobraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNobraukāti neskaitāmi kilometri.
- Nobraukāti neskaitāmi kilometri.
- Šodien ar velosipēdu nobraukāts pamatīgs gabals.
1.1.Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriNobraukāt visu nakti.
- Nobraukāt visu nakti.
- Ar šo mašīnu nobraukāti pieci gadi.
2.Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriNobraukāt zālāju.
- Nobraukāt zālāju.
- Zāle tur sen vairs neaug, viss nobraukāts.
2.1.Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
PiemēriNobraukāts sniegs.
- Nobraukāts sniegs.
- Ceļš nobraukāts un slīd.
3.Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
PiemēriAutomašīna nav nobraukāta.
- Automašīna nav nobraukāta.
- Nobraukātas riepas.
3.1.Daudz braukājot, notērēt.
PiemēriVisu naudu benzīnā nobraukāju.
- Visu naudu benzīnā nobraukāju.