nobraukāt
nobraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNobraukāti neskaitāmi kilometri.
1.1.Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriNobraukāt visu nakti.
2.Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriNobraukāt zālāju.
2.1.Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
PiemēriNobraukāts sniegs.
3.Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
PiemēriAutomašīna nav nobraukāta.
3.1.Daudz braukājot, notērēt.
PiemēriVisu naudu benzīnā nobraukāju.