nobraucīt
nobraucīt -brauku, -brauki, -brauka, pag. -braucīju darbības vārds; transitīvs
1.Braukot noņemt, atdalīt nost.
PiemēriNobraucīt lapas.
- Nobraucīt lapas.
- Nobraucīt ziedus.
- Nobraucīt ogas no kātiņiem.
2.Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
PiemēriNobraucīt sāpošo sānu.
- Nobraucīt sāpošo sānu.
- Nobraucīt ar roku pieri.
- Vīrietis nobraucīja ūsas.
2.1.Braukot notīrīt (parasti rokas).
PiemēriNobraucīt gar svārkiem rokas.
- Nobraucīt gar svārkiem rokas.