nobrēkt
nobrēkt -brēcu [-brȩ̀cu], -brēc, -brēc [-brȩ̀c], pag. -brēcu transitīvs, darbības vārds
1.Skaļi brēcot, kliedzot pateikt (ko).
PiemēriTēvs dusmīgi nobrēca: "Nerunā pretī!"
2.Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
PiemēriBērns bez apstājas nobrēca gandrīz veselu stundu.