Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kazačoks
kazačoks lietvārds; vīriešu dzimte
Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
PiemēriDejot kazačoku.
Cilme:No ukraiņu козачок.