kaza
kaza lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
PiemēriMājas, savvaļas kazas.
- Mājas, savvaļas kazas.
- Kalnu kaza.
1.1.Šo dzīvnieku mātīte.
PiemēriKazas un āži.
- Kazas un āži.
- Slaukt kazas.
- Dzert kazas pienu.
- Kazas siers.
Stabili vārdu savienojumiKazu ģints.
- Kazu ģints taksons [Capra]
2.Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
PiemēriStirnu kaza un āzis.
- Stirnu kaza un āzis.
3.sarunvaloda Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
PiemēriStulbā kaza!
- Stulbā kaza!
Stabili vārdu savienojumiGaisa kaza. Ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav. Kazas kāja.
- Gaisa kaza idioma — sarunvaloda saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
- Ja (jau) nav kazai piena, lai (tad) nav sarunvaloda — saka par ko tādu, kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
- Kazas kāja sarunvaloda — smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.