Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaza.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (33):
- mohēra Angoras kazas vilna; izstrādājums no šādas vilnas.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
- pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
- pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
- nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
- kazāda Izstrādāta kazas āda.
- tūrs Kalnu kaza (Kaukāzā).
- velna ģīmis kaza, arī āzis.
- velnaģīmis kaza, vella ģīmis.
- vella ģīmis kaza.
- kazaciete kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- staņica kazaku ciemats.
- sotņa kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
- atamans kazaku vadonis.
- kazlēns kazas (1) mazulis.
- ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (govs, kaza u. tml.).
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
- mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, kazahijā, ziemeļu apgabalos).
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, kazahijas un Pievolgas stepes.
- himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
- mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
- kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
- kazahi Tauta – kazahstānas pamatiedzīvotāji.
- uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
- aizkrācieši Ukrainas kazaki 16.–18. gs.
- sīklopi Vidēji lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., aitas, cūkas, kazas).
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dobradžu dzimta zīdītāju dzimta, kurā ietilpst pārnadži ar dobiem ragiem (piem., vērši, aitas, kazas, antilopes).
Atrasts piemēros (52):
- arī Aitas, arī kazas ganījās vienuviet.
- pazinējs Anšlavs Eglītis sarakstījis stāstu par smalko sieviešu siržu pazinēju kazanovu.
- kazahi Ārste pēc tautības bija kazahiete.
- kazarma Atgriezties kazarmās pēc nodarbībām poligonā.
- sastapt Augstu kalnos sastopam ganāmies kazas.
- bārda Āža, kazas bārda.
- kazačoks Dejot kazačoku.
- kazaki Donas kazaki.
- kaza Dzert kazas pienu.
- kaza Kalnu kaza.
- kalns Kalnu kazas.
- izsoļot Karavīri izsoļo no kazarmām.
- apslinkt kaza apslinkusi pienu dot.
- stepe kazahstānas stepes.
- kazahi kazahu auls.
- tibeteika kazahu tibeteika.
- kazahi kazahu valoda.
- cicis kazai ir divi ciči.
- kazlēns kazai piedzimuši kazlēni.
- kazaki kazaki jērādas cepurēs.
- kazaki kazaku atamans.
- atamans kazaku atamanu sapulce.
- kazaki kazaku karaspēks.
- pavedējs kazanova bija slavens sieviešu pavedējs.
- tatāri kazaņas tatārs.
- piens kazas piens.
- badīties kazas sāka badīties.
- kaza kazas siers.
- kaza kazas un āži.
- vilna kazas vilna.
- nagaiņi Mājas nagaiņi – liellopi, cūkas, aitas, kazas.
- kaza Mājas, savvaļas kazas.
- nodegustēt Nodegustēt kazas sieru.
- slaucams Pārdot divas slaucamas kazas.
- pienīgs Pienīga govs, kaza.
- kazarma Robežsargu kazarmas.
- sausvējš Sausvējš ir parādība, kas sastopama stepēs un pustuksnešos, īpaši Piekaspijas zemienē un kazahijā.
- uzplucināt Sautētajiem dārzeņiem uzplucināt kazas sieru.
- sierotava Sierotavā ražo sierus no kazas piena.
- kaza Slaukt kazas.
- slaukt Slaukt kazas.
- kaza Stirnu kaza un āzis.
- kaza Stulbā kaza!
- sviestmaize Sviestmaize ar kazas sieru un avokado.
- feta Tradicionāli fetu gatavoja no aitas vai kazas piena, taču mūsdienās to ražo arī no govs piena.
- turēt Turēt aitas, kazas.
- uzlēkt Uzlēkt kazačoku.
- kazaskāja Uztīt kazaskāju.
- spārns Vienā no kazarmu kompleksa spārniem.
- mājkustonis Vienīgie mājkustoņi te ir kazas un vistas.
- kas Viņš saka mammai: "Kam tev kaza, ja ir govs?"
- palīgsaimniecība Zemnieks savā palīgsaimniecībā audzē kazas.
kaza citās vārdnīcās:
LLVV