vilna
vilna lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
PiemēriKazas vilna.
- Kazas vilna.
- Truša vilna.
- Nocirpt aitām biezo vilnu.
- Vērpt vilnu.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
PiemēriVilnas dzija.
- Vilnas dzija.
- Vilnas audums.
- Vilnas cimdi, zeķes.
- Adīta vilnas cepure.
- Vilnas kleita.
- Vilnas uzvalks.