vilties
vilties viļos, vilies, viļas, pag. vīlos atgriezenisks, darbības vārds
1.Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
PiemēriVilties mīlestībā.
2.Pārskatīties; kļūdaini atcerēties.
PiemēriSkatoties vilties, ka nācējs ir pazīstams.
Stabili vārdu savienojumiJa neviļos.