Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vilnis
vilnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
PiemēriLiels vilnis.
  • Liels vilnis.
  • Augsti viļņi.
  • Viļņu šļakatas.
  • Jūras viļņi sitas pret aizsargvalni.
  • Peldēt jūrā pa viļņiem.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz viena viļņa. Būt uz viļņa. Kā pa viļņiem.
1.1.Svārstīga (kā, piem., garaiņu, miglas) plūsma, izplatīšanās.
PiemēriMiglas viļņi ceļas un plok.
  • Miglas viļņi ceļas un plok.
  • No verdošā ūdens katlā viļņiem vien plūda garaiņi.
2.joma: fizika Svārstību kustība (kādā vidē, piem., gaisā).
PiemēriGaismas viļņi.
  • Gaismas viļņi.
  • Skaņu viļņi.
  • Īsie viļņi.
  • Eksplozijas gaisa viļņi.
Stabili vārdu savienojumiElektromagnētiskie viļņi. Garie viļņi.
  • Elektromagnētiskie viļņi periodiski mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas izplatās vidē (piem., radioviļņi, infrasarkanais starojums, ultravioletais starojums, rentgenstari).
  • Garie viļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem.
3.Spēcīgs, intensīvs (kā) pastiprinājums, kāpinājums, arī izpaudums (par parādībām, norisēm dabā, sabiedrībā).
PiemēriVasaras karstuma vilnis.
  • Vasaras karstuma vilnis.
  • Ziemas aukstuma vilnis.
  • Dziesmas popularitātes vilnis.
  • Otrais krīzes vilnis.
  • Emigrācijas vilnis valstī ir beidzies.
Stabili vārdu savienojumiDevītais vilnis. Sist augstu vilni.
  • Devītais vilnis1. Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.2. pārnestā nozīmē Spēcīgākais pastiprinājums, lielākais kāpinājums.
  • Sist augstu vilni idioma sasniegt augstu pakāpi.
  • Uzsist augstu vilni idioma sasniegt augstu pakāpi.
3.1.Spēcīga, intensīva pozitīva vai negatīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
PiemēriPrieka vilnis.
  • Prieka vilnis.
  • Sašutuma vilnis.
  • Slimnieku mocīja sāpju viļņi.