vilt
vilt viļu, vil, viļ, pag. vīlu darbības vārds; transitīvs
1.Viltīgi mānīt, krāpt (kādu).
PiemēriSavtīgā nolūkā vilt kādu.
- Savtīgā nolūkā vilt kādu.
- Vilt meiteni ar solījumiem.
- Iesakot sliktu preci, vilt pircēju.
1.1. Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
PiemēriRadu laipnība vīla bāreni.
- Radu laipnība vīla bāreni.
- Dedzīga aizraušanās ar ko dažreiz arī viļ.