Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vilt
vilt viļu, vil, viļ, pag. vīlu transitīvs, darbības vārds
1.Viltīgi mānīt, krāpt (kādu).
PiemēriSavtīgā nolūkā vilt kādu.
1.1. Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
PiemēriRadu laipnība vīla bāreni.