viltot
viltot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
viltojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
PiemēriViltot naudu.
Stabili vārdu savienojumiViltotais zaķis.
2.Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
PiemēriViltot statistikas datus.