viltot
viltot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
viltojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
PiemēriViltot naudu.
- Viltot naudu.
- Viltot kāda parakstu dokumentā.
- Viltota personas apliecība.
- Viltots dārgakmens.
- Pārdot viltotu vecmeistara gleznu.
Stabili vārdu savienojumiViltotais zaķis.
- Viltotais zaķis — ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
2.Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
PiemēriViltot statistikas datus.
- Viltot statistikas datus.
- Viltot tautas vēsturi.