Paplašinātā meklēšana
Meklējam vilt.
Atrasts vārdos (27):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (100):
- aizsvilt Aizsvilties.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- nodot Ar nodevīgu rīcību pievilt (kādu, ko).
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
- aptīt (kādu) ap pirkstu ar viltību pakļaut sev.
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod.
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (ko); izkrāpt.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž.
- atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
- vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- pārspēt kādu viltībā būt viltīgākam.
- blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
- saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
- gudrinieks Gudrs, viltīgs dzīvnieks.
- nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
- aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties, uzliesmot.
- juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- iesvilties Iesvilt.
- patiess Īsts, neviltots (2).
- rafinēts Izsmalcināti viltīgs, izmanīgs, rūdīts (par cilvēku).
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
- jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
- rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- čūska Ļauna, viltīga sieviete.
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- gudrs kā čūska ļoti viltīgs, gudrs.
- kā lapsa ļoti viltīgs.
- viltīgs kā lapsa ļoti viltīgs.
- piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
- iemānīt Mānot, ar viltību panākt, ka paņem (ko).
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
- fiktīvs Neīsts, viltots.
- dabisks Nemākslots, neviltots; īsts, patiess.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
- OCTA Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana.
- nemākslots Patiess, īsts, neviltots.
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt; viltojums.
- piesmiet Pazemot, pievilt.
- iepirkties Pērkot pievilties (piem., nopērkot ko nederīgu).
- juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- manipulators Persona, kas tendenciozi izmanto viltīgus paņēmienus, sagroza faktus u. tml.
- izčakarēt Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- apkrāpt Pievilt.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; ļoti ļauns, viltīgs.
- smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
- gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
- intriga Slepena, viltīga rīcība kāda (parasti ļaunprātīga, pret kādu vērsta) mērķa sasniegšanai.
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, arī viltīga izturēšanās, rīcība, lai sasniegtu kādu mērķi.
- civils Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām; civiltiesisks.
- civiltiesisks Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām.
- falšs Tāds, kas ir atdarināts; viltots.
- neīsts Tāds, kas ir atdarināts; viltots.
- glums Tāds, kas ir izmanīgs, viltīgs, prot veikli pielāgoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- īsts Tāds, kas ir likumīgs, juridiski pareizs; neviltots.
- valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
- neviltots Tāds, kas nav viltots; īsts.
- blēdīgs Tāds, kas raksturīgs blēdim; šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
- civillieta Tiesas lieta, kas attiecas uz civiltiesībām un ko izskata civilprocesā; dokumentu kopums, kas attiecas uz šo lietu.
- spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- uzķerties uz mušpapīra tikt maldinātam, pieviltam, noticot, piem., kādam solījumam.
- manevrs Veikla, viltīga rīcība; taktisks paņēmiens kāda mērķa sasniegšanai.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
- viltus Viltīga rīcība; viltīgums.
- kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- viltnieks Viltīgs cilvēks; viltīgs dzīvnieks.
- mahinācija Viltīgs, negodīgs paņēmiens, viltīga, negodīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai).
- viltība Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vilt citās vārdnīcās:
LLVV