Paplašinātā meklēšana
Meklējam vilt.
Atrasts vārdos (27):
Atrasts etimoloģijās (5):
- No itāļu falsetto (falso 'viltots, neīsts'). (šķirklī falsets)
- No latīņu machinatio 'viltība, viltus; veikls paņēmiens'. (šķirklī mahinācija)
- Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No latīņu sophisma, grieķu sophisma 'gudrs paņēmiens, viltība'. (šķirklī sofisms)
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (109):
- aizsvilt Aizsvilties.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- nodot Ar nodevīgu rīcību pievilt (kādu, ko).
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
- aptīt (kādu) ap pirkstu ar viltību pakļaut sev.
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod.
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (ko); izkrāpt.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž.
- atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
- vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- pārspēt kādu viltībā būt viltīgākam.
- blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
- saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
- gudrinieks Gudrs, viltīgs dzīvnieks.
- nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
- aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties, uzliesmot.
- juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- iesvilties Iesvilt.
- patiess Īsts, neviltots (2).
- rafinēts Izsmalcināti viltīgs, izmanīgs, rūdīts (par cilvēku).
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
- jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
- rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- čūska Ļauna, viltīga sieviete.
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- gudrs kā čūska ļoti viltīgs, gudrs.
- kā lapsa ļoti viltīgs.
- viltīgs kā lapsa ļoti viltīgs.
- piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
- iemānīt Mānot, ar viltību panākt, ka paņem (ko).
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
- fiktīvs Neīsts, viltots.
- dabisks Nemākslots, neviltots; īsts, patiess.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
- OCTA Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana.
- nemākslots Patiess, īsts, neviltots.
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt; viltojums.
- piesmiet Pazemot, pievilt.
- iepirkties Pērkot pievilties (piem., nopērkot ko nederīgu).
- juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- manipulators Persona, kas tendenciozi izmanto viltīgus paņēmienus, sagroza faktus u. tml.
- izčakarēt Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- apkrāpt Pievilt.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; ļoti ļauns, viltīgs.
- smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
- gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
- intriga Slepena, viltīga rīcība kāda (parasti ļaunprātīga, pret kādu vērsta) mērķa sasniegšanai.
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, arī viltīga izturēšanās, rīcība, lai sasniegtu kādu mērķi.
- civils Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām; civiltiesisks.
- civiltiesisks Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām.
- falšs Tāds, kas ir atdarināts; viltots.
- neīsts Tāds, kas ir atdarināts; viltots.
- glums Tāds, kas ir izmanīgs, viltīgs, prot veikli pielāgoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- īsts Tāds, kas ir likumīgs, juridiski pareizs; neviltots.
- valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
- neviltots Tāds, kas nav viltots; īsts.
- blēdīgs Tāds, kas raksturīgs blēdim; šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
- civillieta Tiesas lieta, kas attiecas uz civiltiesībām un ko izskata civilprocesā; dokumentu kopums, kas attiecas uz šo lietu.
- spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- uzķerties uz mušpapīra tikt maldinātam, pieviltam, noticot, piem., kādam solījumam.
- manevrs Veikla, viltīga rīcība; taktisks paņēmiens kāda mērķa sasniegšanai.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
- apdedzināties vilties, arī kļūdīties, neapdomīgi rīkojoties, neparedzot sekas.
- manipulācija viltīga rīcība, paņēmiens, tendencioza faktu sagrozīšana.
- viltus viltīga rīcība; viltīgums.
- triks viltīga, negodīga rīcība, paņēmiens.
- vilt viltīgi mānīt, krāpt (kādu).
- kūmiņš viltīgs cilvēks, viltnieks.
- lapsa viltīgs cilvēks, viltnieks.
- viltnieks viltīgs cilvēks; viltīgs dzīvnieks.
- slīpēts viltīgs, izmanīgs, apķērīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mahinācija viltīgs, negodīgs paņēmiens, viltīga, negodīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai).
- noviltot viltojot izveidot.
- falsifikāts viltojums.
- falsifikācija viltošana.
- falsificēt viltot.
- viltība Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Atrasts piemēros (117):
- slēpties Aiz tirgotāja laipnības slēpās viltība.
- aizvilt Aizvilt draudzenes vīru.
- kalkulēt Aktieris tēlo viltīgu cilvēku, kas māk kalkulēt.
- apģist Apģist brāļa viltību.
- apsūdzēt Apsūdzēt par dokumentu viltošanu.
- pirmītējs Atkal sejā iezīmējais pirmītējais viltīgais smaids.
- blēdība Atklāt savu viltību un blēdību.
- atpazīt Atpazīt viltotu naudaszīmi.
- atšķirt Atšķirt viltotu naudu no īstas.
- atvilt Atvilt māsai līgavaini.
- atzvilt Atzvilt uz dīvāna.
- viltība Bērnišķīga viltība.
- viltīgs Bille ar pēdām taustīja [ezera] dibenu: cik reižu viņai sacīts, ka Ķīšezers viltīgs – sekls, sekls, un tad bedre.
- viltus Būt draugam bez viltus.
- viltīgs Būt pietiekami gudram un viltīgam cilvēkam.
- viltus Būt viltus lieciniekam tiesā.
- piesargāties Cilvēkus aicina piesargāties no krāpniekiem – viltus ziedojumu vācējiem.
- civiltiesības Civiltiesības pārsvarā regulē personu savstarpējās mantiskās attiecības.
- subjekts Civiltiesību subjekts.
- atbildība Civiltiesiskā atbildība.
- civiltiesisks Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
- strīds Civiltiesisks strīds.
- svilt Darbi sāk svilt un nākas saraut.
- delikts Delikts ir viens no civiltiesiskās atbildības veidiem.
- viltība Dzīvnieku viltība.
- viltus Iegūt ko ar viltu.
- vilt Iesakot sliktu preci, vilt pircēju.
- iesvilt Iesvilt niknumā, sašutumā.
- iesvilties Iesvilties dusmās.
- iziet Iziet uz viltībām, krāpšanu.
- izmanīgs Izmanīga un viltīga sieviete.
- slepkavnieks Izmanīgs, viltīgs slepkavnieks.
- izvilt Izvilt naudu.
- viltnieks Kaķene ir liela viltniece savu kaķēniņu slēpšanā.
- sajūsma Koncerts izpelnījās neviltotu sajūsmu.
- viltība Lapsu viltībā grūti pārspēt.
- zibināt Meitene smej, acīs viltīgas uguntiņas zibinādama.
- sastāvs Monētu unikālais metāla sastāvs aizsargā tās pret viltošanu.
- segvārds Naudas viltošanas operācija ar segvārdu "Bernhards".
- pazīme Naudaszīme ar viltojuma pazīmēm.
- pievilt Nedrīkst pievilt bērna uzticēšanos.
- sažmaugt Neizsakāmas sāpes Sirdi tam sažmaudza, greizsirds asajie asmeņi pirmo Reizi sagrieza viņa krūtis. Koknes's; kā viņa Ticamais draugs, tāds viltnieks..
- nepārspējams Nepārspējams melis un viltnieks.
- viltnieks Neuzticēties viltnieka solījumiem.
- neviltots Neviltota interese.
- neviltots Neviltota nauda.
- neviltots Neviltota sirsnība, laipnība.
- neviltots Neviltoti dokumenti.
- neviltots Neviltoti priecāties.
- neviltots Neviltots prieks.
- neviltots Neviltots sašutums.
- nodrošināt Nodrošināt naudu pret viltošanu.
- noviltot Noviltot parakstu.
- noviltot Noviltots dokuments.
- viltība Panākt ko ar viltību.
- viltot Pārdot viltotu vecmeistara gleznu.
- prieks Patiess, neviltots prieks.
- viltīgs Pavasarī upē ledus ir viltīgs.
- pieštancēt Pieštancēt daudz viltotas naudas.
- pievilt Pievilt kolēģus.
- pievilt Pievilt meiteni.
- pievilties Pievilties savās cerībās.
- viltvārdis Policija aiztur viltvārdi, kas firmas vārdā pārdod preces.
- safanoties Puisis bija safanojies, ka uzvarēs, bet nācās vilties.
- viltus Raudāt viltus asaras.
- pievilties Rūgti pievilties.
- viltīgs Salds un viltīgs alkoholiskais dzēriens.
- vilt Savtīgā nolūkā vilt kādu.
- pausties Sejā paudās neviltots sašutums.
- sfragistika Sfragistika izzina zīmogu izcelšanos, attīstību, formas, to piestiprināšanas veidus, materiālus, no kādiem tika izgatavoti zīmogi, kā arī ziņas par zīmogu nodevām un zīmogu viltošanu.
- viltīgs Skatīties viltīgām acīm.
- ačtele Skatīties viltīgām ačelēm.
- vilties Skatoties vilties, ka nācējs ir pazīstams.
- maldība Slēgt līgumu labprātīgi, bez maldības, viltus vai spaidiem.
- smags Smagi vilties.
- svilt Svilt naidā.
- šķīrējtiesa Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta civiltiesiska strīda izskatīšanai.
- tūkstošreiz Tūkstošreiz vilties.
- svilt Uz stiprās uguns pankūkas sāk svilt.
- vilties Uz vecumu atmiņa sāk vilties.
- uzķerties Uzķerties uz viltojumiem.
- uzmanīties Uzmanīties no viltotām biļetēm.
- viltība Veikalnieka viltība.
- kombinācija Veikla, viltīga kombinācija.
- šarlatāns Veikls un viltīgs šarlatāns.
- vilt vilt meiteni ar solījumiem.
- viltība viltības pilns nodoms.
- vilties vilties datora izvēlē.
- vilties vilties labākajos draugos.
- vilties vilties mīlestībā.
- vilties vilties politiķos.
- vilties vilties savās iecerēs.
- viltīgs viltīgā lapsa.
- viltīgs viltīga sieviete.
- šantāžists viltīga šantāžiste.
- pasmīnēt viltīgi pasmīnēt.
- viltīgs viltīgi smīnēt.
- viltīgs viltīgs diplomāts.
- manipulators viltīgs manipulators.
- viltīgs viltīgs meža dzīvnieks.
- provokators viltīgs provokators.
- viltīgs viltīgs putns.
- nodevīgs viltīgs un nodevīgs padomdevējs.
- viltīgs viltīgs, apmācies laiks.
- kombinators viltīgs, veikls kombinators.
- viltot viltot kāda parakstu dokumentā.
- viltot viltot naudu.
- paraksts viltot parakstu.
- viltot viltot statistikas datus.
- viltot viltot tautas vēsturi.
- viltot viltota personas apliecība.
- noturēt viltotās banknotes varētu noturēt par īstām.
- saturēt viltotās zāles var saturēt toksiskas vielas, kas ne tikai bojā veselību, bet ir bīstamas dzīvībai.
- viltot viltots dārgakmens.
- vekselis viltots vekselis.
- pauze Viņa, viltniece, kā vienmēr ieturēja [sarunā] pauzi.
- aizsvilties Viņš varēja vienā mirklī aizsvilties dusmās.
vilt citās vārdnīcās:
LLVV