aizsvilties
aizsvilties -svilstos, -svilsties, -svilstas, pag. -svilos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties, uzliesmot.
PiemēriAizsvilstas kadiķa zars.
- Aizsvilstas kadiķa zars.
- Cepot tauki aizsvilās uz pannas.
2.Pēkšņi, strauji iekaist (dusmās, naidā).
PiemēriViņš varēja vienā mirklī aizsvilties dusmās.
- Viņš varēja vienā mirklī aizsvilties dusmās.
Stabili vārdu savienojumiAizsvilties dusmās.
- Aizsvilties dusmās — pēkšņi un strauji sadusmoties.
Stabili vārdu savienojumiKā aizsvilies.
- Kā aizsvilies idioma — satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.