Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizsvilties
aizsvilties -svilstos, -svilsties, -svilstas, pag. -svilos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties, uzliesmot.
PiemēriAizsvilstas kadiķa zars.
  • Aizsvilstas kadiķa zars.
  • Cepot tauki aizsvilās uz pannas.
2.Pēkšņi, strauji iekaist (dusmās, naidā).
PiemēriViņš varēja vienā mirklī aizsvilties dusmās.
  • Viņš varēja vienā mirklī aizsvilties dusmās.
Stabili vārdu savienojumiAizsvilties dusmās.
Stabili vārdu savienojumiKā aizsvilies.