provokators
provokators lietvārds
provokatore lietvārds
1.Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
PiemēriViltīgs provokators.
- Viltīgs provokators.
- Apzināta, izplānota provokatora rīcība.
1.1.Slepens aģents, kas iesūtīts kādā organizācijā.
PiemēriProvokatoru mērķis.
- Provokatoru mērķis.
- Atmaskot provokatorus.