provocēt
provocēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
PiemēriProvocēt kādu uz konfliktu, vardarbību.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni, ka izraisās (slimība, slimības uzliesmojums).
PiemēriStress provocē neirozes saasināšanos.