province
province dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
PiemēriDzīvot provincē.
- Dzīvot provincē.
- Pārcelties no provinces uz galvaspilsētu.
2.Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
PiemēriProvinces pārvalde.
- Provinces pārvalde.
2.1.Teritorija ar kādām, piem., ģeoloģiskām īpatnībām.
PiemēriNaftas, akmeņogļu ieguves province.
- Naftas, akmeņogļu ieguves province.
Cilme:No latīņu provincia.