izmanīgs
izmanīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
izmanīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
izmanīgi apstākļa vārds
izmanība lietvārds; sieviešu dzimte
izmanīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
PiemēriIzmanīgs tirgotājs.
1.1.Tāds, kam ir iemaņas (kādā jomā); prasmīgs, veikls.
PiemēriIzmanīgs makšķernieks.
1.2.Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
PiemēriIzmanīgs un gudrs suns.