izmanīties
izmanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
PiemēriIzmanīties laukā no mājas.
- Izmanīties laukā no mājas.
- Klusiem soļiem izmanīties priekšnamā.
2.sarunvaloda Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
PiemēriŠoferis izmanījās izkļūt no sastrēguma.
- Šoferis izmanījās izkļūt no sastrēguma.
- Māte pēc darba vēl izmanījās izcept torti.
- Pašās sacensību beigās sportists izmanījās apsteigt savus sāncenšus.