izmanīgs
izmanīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
izmanīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
izmanīgi apstākļa vārds
izmanība sieviešu dzimte, lietvārds
izmanīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
PiemēriIzmanīgs tirgotājs.
1.1.Tāds, kam ir iemaņas (kādā jomā); prasmīgs, veikls.
PiemēriIzmanīgs makšķernieks.
1.2.Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
PiemēriIzmanīgs un gudrs suns.