izmaukt
izmaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu transitīvs, darbības vārds
1.Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
PiemēriIzmaukt jostu caur cilpiņu.
2.sarunvaloda, neliterārs Ātri iziet, izbraukt.
PiemēriIzmaukt cauri krūmiem.