izmaukt
izmaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu darbības vārds; transitīvs
1.Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
PiemēriIzmaukt jostu caur cilpiņu.
- Izmaukt jostu caur cilpiņu.
- Izmaukt kāju no zābaka.
2.sarunvaloda, neliterārs Ātri iziet, izbraukt.
PiemēriIzmaukt cauri krūmiem.
- Izmaukt cauri krūmiem.
- Izmaukt cauri pilsētai.