izmēģināt
izmēģināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
PiemēriIzmēģināt aparatūru.
1.1.Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
PiemēriIzmēģināt jaunu zemeņu šķirni.
1.2.Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
PiemēriIzmēģināt pretendentes galvenajai lomai filmā.
2.Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
PiemēriIzmēģināt koru uznākšanu uz skatuves.
3.Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
PiemēriIzmēģināt iespējas studēt ārzemēs.
Stabili vārdu savienojumiIzmēģināt spēkus.
3.1.Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
PiemēriIzmēģināt vīnogu audzēšanu.
3.2.Pielaikot (ko), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
PiemēriIzmēģināt pēc kārtas visas kleitas.
Stabili vārdu savienojumiIzmēģināt laimi. Izmēģināt roku.