Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izmēģināt
izmēģināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
PiemēriIzmēģināt aparatūru.
  • Izmēģināt aparatūru.
  • Izmēģināt jaunās zāles.
  • Zēns izmēģināja nopirktās slēpes.
1.1.Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
PiemēriIzmēģināt jaunu zemeņu šķirni.
  • Izmēģināt jaunu zemeņu šķirni.
1.2.Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
PiemēriIzmēģināt pretendentes galvenajai lomai filmā.
  • Izmēģināt pretendentes galvenajai lomai filmā.
  • Izmēģināt sportistu fizisko izturību.
2.Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
PiemēriIzmēģināt koru uznākšanu uz skatuves.
  • Izmēģināt koru uznākšanu uz skatuves.
  • Pirms uzstāšanās izmēģināt savu runu.
  • Aktieri izmēģināja lugas otro cēlienu.
  • Izmēģināt dziesmu vēlreiz.
3.Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
PiemēriIzmēģināt iespējas studēt ārzemēs.
  • Izmēģināt iespējas studēt ārzemēs.
  • Izmēģināt, cik ilgi var izturēt bez elpošanas.
  • Vīrietis izmēģināja, vai spēj pacelt lielo maisu.
Stabili vārdu savienojumiIzmēģināt spēkus.
3.1.Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
PiemēriIzmēģināt vīnogu audzēšanu.
  • Izmēģināt vīnogu audzēšanu.
  • Izmēģināt jaunu salātu recepti.
3.2.Pielaikot (ko), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
PiemēriIzmēģināt pēc kārtas visas kleitas.
  • Izmēģināt pēc kārtas visas kleitas.
  • Pircēja izmēģināja vairāku modeļu cepures.
  • Izmēģināt kāzu frizūru.
Stabili vārdu savienojumiIzmēģināt laimi. Izmēģināt roku.