atšķirt
atšķirt -šķiru, -šķir, -šķir, pag. -šķīru transitīvs, darbības vārds
1.Atdalīt, atšķirot.
PiemēriAr ventilatoriem atšķirt piemaisījumus no graudiem.
1.1.Norobežot, atdalīt (piem., ar žogu).
PiemēriDārzs no pagalma atšķirts ar sētu.
2.Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
PiemēriIzsūtījums atšķīra mātes no bērniem, vīrus no sievām.
2.1.Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt.
PiemēriAtšķirt bērnu no krūts.
3.Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
PiemēriAtšķirt dzīvnieku sugas tēviņu no mātītes.
3.1.Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
PiemēriBālā seja viņu atšķir no citiem bērniem.
3.2.Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
PiemēriVakara krēslā atšķirt divu nācēju stāvus.
4.Šķirot atvērt.
PiemēriAtšķirt piezīmju bloku.