atšķirt
atšķirt -šķiru, -šķir, -šķir, pag. -šķīru darbības vārds; transitīvs
1.Atdalīt, atšķirot.
PiemēriAr ventilatoriem atšķirt piemaisījumus no graudiem.
- Ar ventilatoriem atšķirt piemaisījumus no graudiem.
1.1.Norobežot, atdalīt (piem., ar žogu).
PiemēriDārzs no pagalma atšķirts ar sētu.
- Dārzs no pagalma atšķirts ar sētu.
- Daļa no telpas atšķirta ar aizkaru.
2.Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
PiemēriIzsūtījums atšķīra mātes no bērniem, vīrus no sievām.
- Izsūtījums atšķīra mātes no bērniem, vīrus no sievām.
- Būt atšķirtam no ierastās vides.
2.1.Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt.
PiemēriAtšķirt bērnu no krūts.
- Atšķirt bērnu no krūts.
- Atšķirt sivēnus no sivēnmātes.
3.Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
PiemēriAtšķirt dzīvnieku sugas tēviņu no mātītes.
- Atšķirt dzīvnieku sugas tēviņu no mātītes.
- Atšķirt āra bērzu no purva bērza.
- Atšķirt viltotu naudu no īstas.
- Atšķirt abus dvīņus.
3.1.Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
PiemēriBālā seja viņu atšķir no citiem bērniem.
- Bālā seja viņu atšķir no citiem bērniem.
- No citām lielpilsētām šo pilsētu atšķir tuvumā saglabātā neskartā daba.
3.2.Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
PiemēriVakara krēslā atšķirt divu nācēju stāvus.
- Vakara krēslā atšķirt divu nācēju stāvus.
- Varēja jau atšķirt atsevišķas balsis.
4.Šķirot atvērt.
PiemēriAtšķirt piezīmju bloku.
- Atšķirt piezīmju bloku.
- Atšķirt grāmatu vietā, kur ielikta zīmīte.
- Atšķirt satura rādītāju.