Paplašinātā meklēšana
Meklējam atšķirt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (49):
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
- nošķirt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no ļaunā.
- atsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- vētīt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- izsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- vētīt graudus no sēnalām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
- sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
- pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- daltonisms Nespēja atšķirt sarkano, retāk zilo vai violeto krāsu.
- nošķirt Nodalīt, atšķirt (ko no kā) – par parādībām sabiedrībā.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
- attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
- indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
- nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
- iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
- uzplaiksnīt Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības; tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
- ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
- pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu, izjustu un iegaumētu.
- atraut Varmācīgi atšķirt; izolēt.
- seniors Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu; atšķirt; arī izplest.
atšķirt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV