izcelties
izcelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Iesākties, rasties.
PiemēriNo lielā karstuma izcēlās meža ugunsgrēks.
- No lielā karstuma izcēlās meža ugunsgrēks.
- Izcēlās strīds, kautiņš.
- Izcēlās bruņota sadursme.
- Neļaut izcelties karam.
2.Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem).
PiemēriIzcelties krastā.
- Izcelties krastā.
3.Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
PiemēriVirs zemes izcēlušies kurmju rakumi.
- Virs zemes izcēlušies kurmju rakumi.
3.1.Piecelties, uzcelties.
PiemēriSlimnieks lēni izcēlās no gultas.
- Slimnieks lēni izcēlās no gultas.
4.Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
PiemēriGaišajā sejā izcēlās meitenes zilās acis.
- Gaišajā sejā izcēlās meitenes zilās acis.
- Tumsā izcēlās bērzu baltie stumbri.
- Pret zilajām debesīm izcēlās egles košais zaļums.
4.1.Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
PiemēriIzcelties ar lielām darbaspējām un talantu.
- Izcelties ar lielām darbaspējām un talantu.
- Bērnam gribējās izcelties ar savu uzvedību un klaigāšanu.
- Viņam nav ar ko izcelties.
4.2.Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
PiemēriKristāla trauki izceļas ar neparastu mirdzumu.
- Kristāla trauki izceļas ar neparastu mirdzumu.
- Ziedi izceļas ar savu smaržu un košo krāsu.