attaisīt
attaisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
attaisīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Verot, velkot, tinot u. tml. dabūt vaļā (ko aiztaisītu).
PiemēriAttaisīt logu.
1.1.Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
PiemēriAttaisīt skapi.
1.2.Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
PiemēriAttaisīt apkaklīti.
1.3.Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
PiemēriAttaisīt acis.
2.sarunvaloda Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
PiemēriTagad tur attaisīts jauns lielveikals.