attaisnot
attaisnot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
attaisnojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
PiemēriAttaisnot tiesājamo un atbrīvot tiesas zālē.
- Attaisnot tiesājamo un atbrīvot tiesas zālē.
2.Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
PiemēriAttaisnot kāda rīcību.
- Attaisnot kāda rīcību.
- Attaisnot savu mazdūšību.
- To ir grūti attaisnot.
- Attaisnojoši apstākļi.
3.Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
PiemēriAttaisnot savu labo slavu.
- Attaisnot savu labo slavu.
- Sportisti attaisnoja uz viņiem liktās cerības.