attaisīt
attaisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
attaisīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Verot, velkot, tinot u. tml. dabūt vaļā (ko aiztaisītu).
PiemēriAttaisīt logu.
- Attaisīt logu.
- Attaisīt vāku.
- Attaisīt lūku.
- Attaisīt skapja durvis.
- Attaisīt iesaiņojumu.
1.1.Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
PiemēriAttaisīt skapi.
- Attaisīt skapi.
- Attaisīt pagrabu.
- Attaisīt kurpju kasti.
- Attaisīt ievārījuma burku.
- Attaisīt koferi.
- Attaisīt portfeli.
- Attaisīt saini.
1.2.Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
PiemēriAttaisīt apkaklīti.
- Attaisīt apkaklīti.
- Attaisīt kreklu.
- Attaisīt mēteli.
- Attaisīt siksnu.
- Attaisīt lietussargu.
- Attaisīt grāmatu, burtnīcu.
1.3.Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
PiemēriAttaisīt acis.
- Attaisīt acis.
- Attaisīt muti.
2.sarunvaloda Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
PiemēriTagad tur attaisīts jauns lielveikals.
- Tagad tur attaisīts jauns lielveikals.
- Attaisīt veikalu no astoņiem.