Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
attaisīt
attaisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
attaisīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Verot, velkot, tinot u. tml. dabūt vaļā (ko aiztaisītu).
PiemēriAttaisīt logu.
  • Attaisīt logu.
  • Attaisīt vāku.
  • Attaisīt lūku.
  • Attaisīt skapja durvis.
  • Attaisīt iesaiņojumu.
1.1.Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
PiemēriAttaisīt skapi.
  • Attaisīt skapi.
  • Attaisīt pagrabu.
  • Attaisīt kurpju kasti.
  • Attaisīt ievārījuma burku.
  • Attaisīt koferi.
  • Attaisīt portfeli.
  • Attaisīt saini.
1.2.Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
PiemēriAttaisīt apkaklīti.
  • Attaisīt apkaklīti.
  • Attaisīt kreklu.
  • Attaisīt mēteli.
  • Attaisīt siksnu.
  • Attaisīt lietussargu.
  • Attaisīt grāmatu, burtnīcu.
1.3.Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
PiemēriAttaisīt acis.
  • Attaisīt acis.
  • Attaisīt muti.
2.sarunvaloda Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
PiemēriTagad tur attaisīts jauns lielveikals.
  • Tagad tur attaisīts jauns lielveikals.
  • Attaisīt veikalu no astoņiem.