iezīme
iezīme dsk. ģen. -mju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
PiemēriMugurkaulnieku iezīmes.
1.1.Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
PiemēriNegatīvās rakstura iezīmes.
2.Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
PiemēriReizēm termometra stabiņš pārsniedz -20° iezīmi.
2.1.Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
PiemēriZivjaudzētavu produkcijas iezīme ir iekniebta spura.