iezīmēt
iezīmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
iezīmējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
PiemēriIezīmēt smiltīs bultu.
1.1.Grafiski attēlot (piem., kartē, plānā).
PiemēriIezīmēt kartē krasta līniju, ceļus un apdzīvotas vietas.
2.Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi; norobežot ar atšķirības zīmēm.
PiemēriIezīmēt cērtamos kokus.
3.Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
PiemēriRomānā tēli spilgti iezīmēti.
3.1.Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
PiemēriApspriedē iezīmēt turpmāk darāmo.
4.Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
PiemēriRītausma iezīmē ēku siluetus.
4.1.Iekrāsot, ieēnot.
PiemēriIezīmēt skropstas ar tušu.
5.formā: trešā persona Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
PiemēriNarkotiku lietotāju var iezīmēt gaita, acis.
5.1.Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
PiemēriNotikums iezīmē jaunu laikmetu pasaules attīstībā.