iezīme
iezīme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
PiemēriMugurkaulnieku iezīmes.
- Mugurkaulnieku iezīmes.
- Rotējoša magazīna ir revolvera galvenā iezīme.
- Mūsdienu modes iezīmes.
1.1.Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
PiemēriNegatīvās rakstura iezīmes.
- Negatīvās rakstura iezīmes.
2.Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
PiemēriReizēm termometra stabiņš pārsniedz -20° iezīmi.
- Reizēm termometra stabiņš pārsniedz -20° iezīmi.
- Mērnieka atstātā iezīme.
2.1.Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
PiemēriZivjaudzētavu produkcijas iezīme ir iekniebta spura.
- Zivjaudzētavu produkcijas iezīme ir iekniebta spura.