atšķirties
atšķirties -šķiros, -šķiries, -šķiras, pag. -šķīros darbības vārds; atgriezenisks
1.Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
PiemēriAtšķirties no pārējiem ekskursantiem.
- Atšķirties no pārējiem ekskursantiem.
- No cilvēku grupas atšķiras meitene un nāk šurp.
- Govs atšķīrusies no ganāmpulka.
2.Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
PiemēriAtšķirties pēc izskata.
- Atšķirties pēc izskata.
- Atšķirties pēc formas.
- Atšķirties pēc krāsas.
- Atšķirties pēc ķīmiskā sastāva.
- Atšķirties no visiem ar izcilām dotībām.
- Šķirne atšķiras ar augstu ražību.
3.Šķirot, šķiroties atvērties.
PiemēriGrāmata atšķīrās vajadzīgajā vietā.
- Grāmata atšķīrās vajadzīgajā vietā.