vientulīgs
vientulīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vientulīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
vientulīgi apstākļa vārds
vientulīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš1.
PiemēriVientulīgi vadīt mūža nogali.
2.Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirības, pamestības izjūtu.
PiemēriVientulīga vieta.