vientiesīgs
vientiesīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vientiesīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
vientiesīgi apstākļa vārds
vientiesība sieviešu dzimte, lietvārds
vientiesīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
PiemēriVientiesīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVientiesīgs skatiens.
2.Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
PiemēriUzdot vientiesīgu jautājumu.
Stabili vārdu savienojumiSvētā vientiesība.