Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vientuļš
vientuļš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vientuļa īpašības vārds; sieviešu dzimte
vientuļi apstākļa vārds
1.Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
PiemēriVecs, vientuļš sirmgalvis.
  • Vecs, vientuļš sirmgalvis.
  • Vientuļš ceļotājs.
  • Vientuļā māte.
1.1.Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
PiemēriSavos pārdzīvojumos viņš ir vientuļš.
  • Savos pārdzīvojumos viņš ir vientuļš.
  • Vientuļi raudzīties tālumā.
  • Bērns bez vecākiem jutās vientuļi.
2.Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
PiemēriVientuļa pastaiga gar jūru.
  • Vientuļa pastaiga gar jūru.
  • Dzīvot vientuļi un bez prieka.
2.1.Tāds, kur nav rosmes, dzīvības; tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs2.
PiemēriBez bērniem mājas ir vientuļas.
  • Bez bērniem mājas ir vientuļas.
  • Visapkārt tikai vientuļi līdzenumi.
  • Ceļš bija tik vientuļš, un līdzās gājēja neviena.
3.Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga); savrups.
PiemēriMeža vidū spoguļojās vientuļš ezers.
  • Meža vidū spoguļojās vientuļš ezers.
  • Pakalnē auga vientuļš ozols.
Stabili vārdu savienojumiVientuļi ziedi.
  • Vientuļi ziedi joma: botānika ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.