vientuļš
vientuļš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vientuļa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vientuļi apstākļa vārds
1.Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
PiemēriVecs, vientuļš sirmgalvis.
- Vecs, vientuļš sirmgalvis.
- Vientuļš ceļotājs.
- Vientuļā māte.
1.1.Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
PiemēriSavos pārdzīvojumos viņš ir vientuļš.
- Savos pārdzīvojumos viņš ir vientuļš.
- Vientuļi raudzīties tālumā.
- Bērns bez vecākiem jutās vientuļi.
2.Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
PiemēriVientuļa pastaiga gar jūru.
- Vientuļa pastaiga gar jūru.
- Dzīvot vientuļi un bez prieka.
2.1.Tāds, kur nav rosmes, dzīvības; tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs2.
PiemēriBez bērniem mājas ir vientuļas.
- Bez bērniem mājas ir vientuļas.
- Visapkārt tikai vientuļi līdzenumi.
- Ceļš bija tik vientuļš, un līdzās gājēja neviena.
3.Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga); savrups.
PiemēriMeža vidū spoguļojās vientuļš ezers.
- Meža vidū spoguļojās vientuļš ezers.
- Pakalnē auga vientuļš ozols.
Stabili vārdu savienojumiVientuļi ziedi.
- Vientuļi ziedi — joma: botānika ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.