vientuļš
vientuļš -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vientuļa -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
vientuļi apstākļa vārds
1.Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
PiemēriVecs, vientuļš sirmgalvis.
1.1.Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
PiemēriSavos pārdzīvojumos viņš ir vientuļš.
2.Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
PiemēriVientuļa pastaiga gar jūru.
2.1.Tāds, kur nav rosmes, dzīvības; tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs2.
PiemēriBez bērniem mājas ir vientuļas.
3.Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga); savrups.
PiemēriMeža vidū spoguļojās vientuļš ezers.
Stabili vārdu savienojumiVientuļi ziedi.