sārtot
sārtot 3.pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
sārtojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
PiemēriNāk rudens, lapas sāk sārtot.
- Nāk rudens, lapas sāk sārtot.
1.1.transitīvs Padarīt (ko) sārtu.
PiemēriĶirši sārto ogas.
- Ķirši sārto ogas.
1.2.Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
PiemēriRaugoties tevī, man vaigi sāk sārtot.
- Raugoties tevī, man vaigi sāk sārtot.
1.3.transitīvs Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
PiemēriSportošana sārto vaigus.
- Sportošana sārto vaigus.
1.4.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
PiemēriSaule bija norietējusi un rietumos debesis sārtoja.
- Saule bija norietējusi un rietumos debesis sārtoja.
1.5.transitīvs Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
PiemēriVakara saule sārto debesis.
- Vakara saule sārto debesis.
1.6.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
PiemēriDārzā sārto zemenes.
- Dārzā sārto zemenes.
- Starp kokiem sārtoja dakstiņu jumts.