sārtoties
sārtoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās atgriezenisks, darbības vārds
1.Kļūt sarkanam, sārtam.
PiemēriTomāti sāk sārtoties.
1.1.Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
PiemēriAiz dusmām sārtojas vaigi.
1.2.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
PiemēriMākoņi sārtojas.
1.3.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
PiemēriUz šķīvja sārtojas sagriezts arbūzs.