sarūgt
sarūgt -rūgstu, -rūgsti, -rūgst, pag. -rūgu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Rūgšanas procesā iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties.
PiemēriVīns sarūgst.
- Vīns sarūgst.
- Piens sarūgst.
- Ievārījums sarūgst.
- Tēvs bērzu sulām lika klāt citronu un upeņu lapas, atstāja uz pāris nedēļām, kamēr sarūga.
2.Kļūt īgnam, neapmierinātam.
PiemēriKo tu tāds sarūdzis, ne runā, ne pasmaidi?
- Ko tu tāds sarūdzis, ne runā, ne pasmaidi?
- Viņa vienmēr ir nelaipna, neapmierināta, sarūgusi.