sarūgtināt
sarūgtināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
PiemēriBaidos tevi sarūgtināt.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
PiemēriTava nevērība mani ļoti sarūgtina.
1.2. Tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums.
PiemēriSarūgtināta sejas izteiksme.
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
PiemēriReizēm atmiņas sarūgtina dzīvi.